Blogs

Kā radās Valentīndiena?

21/02/2016

Svetais Valentins

Sv. Valentīna portrets (ikona) no katoļu baznīcas mājaslapas: Catholic Online

 

Pasaule svin Valentīndienu jau vairākus gadsimtus. Kā radās šis stāsts un neskaidrībā, mītos vītā tradīcija.... Katoļu Baznīca oficiāli ir atzinusi trīs svētos ar vārdu Valentīns (Valentinus),

kuri tika kanonizēti. Viena no leģendām vēsta, ka III gadsimtā Romā kalpoja priesteris Valentīns. Imperators Claudius II bija pārliecināts, ka jaunie vīrieši ir labāki kareivji, ja viņi nav

precējušies un izdeva rīkojumu ar kuru aizliedza laulības. Valentīns, nepiekrīta Imperatora rīkojumam un turpināja baznīcā laulāt. Kad tas nāca atklātībā, Valentīnu sodīja ar nāvi- tas

notika 270 gadā (pēc Kristus dzimšanas).

 Otra leģenda vēsta par ticīgo vajāšanas laiku senajā Romā -kāds ieslodzītais, vārdā Valentīns  iemīlējās meitenē (pēc nostāsta - cietuma uzrauga meitā). Meitene mēdza apciemot

ieslodzītos un Valentīns sāka rakstīt viņai zīmītes. Īsi pirms nāves viņš nosūtīja zīmīti ar tekstu, ko vēl šodien izmanto Valentīndienas vēstulēs:  „..no Tava Valentīna"  .  Gadsimtus

vēlāk,  viduslaiku Francijā un Anglijā, romantikas un cēlsirdības apvītais Valentīns kļuva par vispopulārāko svēto.

 

Ir arī cits skaidrojums svētku izcelsmei -Romas katoļu baznīca nolēma ieviest jaunu tradīciju, lai aizstātu tautā plaši svinētos pagānu svētkus Lupercalia, par godu Romiešu auglības

Dievam Faunus, kā arī Romas dibinātājiem Romulam un Remam. Šos svētkus Romas impērijā tradicionāli svinēja 15. februārī. Šajā dienā jaunas neprecētas meitenes rakstīja savus

vārdus  uz lapiņām un ievietoja speciālā traukā centrālā laukuma vidū. Jaunekļi, precību gados, izvēlējās kādu no zīmītēm ar meitenes vārdu un uz vienu gadu ieguva tiesības tikties un

iepazīt jaunkundzi tuvāk. Bieži vien tas beidzās ar precībām... Romiešu tradīcija turpinājās līdz 5. gadsimtam, kad ar Pāvesta Gelasius rīkojumu 14. februāris tika pasludināts

par svētā Valentīna dienu un Lupercalia svētki tika aizliegti. Pirmā saglabājusies rakstiskā liecība ir mīlestības apveikuma zīmīte  (dzeja), ko Orleānas Hercogs Čarlzs no ieslodzījuma Londonas

Tower sūtīja savai sievai 1415. gadā. Šobrīd tā glabājas Britu Bibliotēkā, Londonā.

 

Tas taču ir tik skaisti - atzīties, ka Tu kādu mīli... Nu tad darīsim tā! Ja vēlmaties iepriecināt draudzeni, sievu, meitu vai mammu ar spožajām Swarovski kristālu

sirsniņām (auskaros un kaklarotās)-  tagad piedāvāju patiesi nebijušu cenu ar 11-14 LVL (vecajā naudā) ar sudraba vai gold filled 14k zelta āķiem mājaslapas sadaļā: „Īpašs piedāvājums".

Zemāk- vecākā saglabājusies valentīndienas mīlestības vēstule - ar atšifrētu tekstu vecangļu valodā:

 

 

Je suis desja d’amour tanné,                               I am already sick of love,
Ma tres doulce Valentinée,                                 My very gentle Valentine,
Car pour moi fustes trop tart née,                     Since for me you were born too soon,
Et moy pour vous fus trop tost né.                    And I for you was born too late.
Dieu lui pardoint qui estrené                             God forgives him who has estranged
M’a de vous, pour toute l’année.                       Me from you for the whole year.

Je suis desja d’amour tanné,                              I am already sick of love,
Ma tres doulce Valentinée,                                My very gentle Valentine,
Bien m’estoye suspeconné,                               Well might I have suspected
Qu’auroye telle destinée,                                   That such a destiny,
Ains que passast ceste journée,                       Thus would have happened this day,
Combien qu’Amours l’eust ordonné.                How much that Love would have commanded.

Je suis desja d’amour tanné,                             I am already sick of love,
Ma tres doulce Valentinée.                                My very gentle Valentine.